Kopš seniem laikiem, kad vēl tie labie gadi bij’, kad ganus kronēja par ķēniņiem, kad pa gaisu laidās ezeri sev skaistākās vietas meklēdami, kad mācība par zemes apaļumu vēl nebija pazīstama un tālumam nebij robežu, kad arī pieaugušajiem bija neprāta sirdis un tie maz ko izšķīrās no bērniem, kopš tiem laikiem vienu mazu pasaules daļiņu apdzīvo dīvaini ļaudis.

Tie gadi ir tāli. Un, raug, klīst aizlaiku migla, savijas laiki, atkal zūd tāluma robežas un tepat jau viņi ir. Tie , kas īstenībā nekur nav zuduši. Ratiņu dreimaņi un jēru kupči, kalēji un vēveri, dzejnieki un skolmeistari.

Tie ir tādi lāga ļaudis. Lepni uz savu dzimto novadu, vareni darbos un raženi valodās.

/ teksts no 8. Piebalgas novada svētkiem Dzērbenē/

Mūsu ēras pirmajos gadsimtos novadu apdzīvoja somu-ugru ciltis. Ap 7.gs. ieradās baltu ciltis - latgaļi.

11 un 12 gs. Dzērbenes novads ietilpa no Polockas atkarīgajā Jersikas  kņazistē.No šī perioda saglabājušies 2 pilskalni
Augstais kalns pie kapsētas - 19 m augsts, ar uzbērumu un 2 grāvjiem, Gaviltu kalns - 3 km no muižas, mežā

13.gs. kad Baltijas zemes sadalīja vācu Zobenbrāļu ordenis un Rīgas bīskaps
Dzērbene sākumā piederēja arhibīskapam un bija Raunas? novada sastāvdaļa.

1357.g. arhibīskaps Fromholds fon Fifhūzens Dzērbeni kopā ar plašu novadu kurā ietilpa vēlāko Nēķena, Drustu un Gatartas teritorijas, izlēņoja kādam vasalim. Iespējams tas bija Vidzemē kādreiz pazīstamās Serbinu dzimtas pārstāvis. No šīs dzimtas pils varēja iegūt savu vācisko nosaukumu Serben. Novada attīstību pārtrauca Ivana Bargā iebrukums Vidzemē.

Vienu no lielākajiem uzbrukumiem Ivans bargais organizēja 1577.g. Šķiet ka šī uzbrukuma laikā krievu karaspēks, pārvietojoties no Kokneses uz Cēsīm nopostīja arī Dzērbenes pili un nodedzināja ap to uzcelto pilssētiņu.

Ap 1580.g. Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra Dzērbeni savas armijas oficierim Johanam Drobušam, bet 1596.g. Zigismunds III tiesības uz šo īpašumu apstiprināja kādreizējā īpašnieka dēlam tieslietu doktoram Kristofam Šturcam. 17.gs. Dzērbene bija Banneru dzimtas īpašums.,līdz 1681.g. Zviedrijas karalis to pārņēma valsts īpašumā. Novads tad bija pilnībā atguvies no Livonijas kara postījumiem un vēl saimnieciski nostiprinājies. Taču tālākai attīstībai svītru pārvilka Pētera I karaspēka iebrukums.

18.gs. lielāko daļu Dzērbenes muižas bija Krievijas kroņa īpašums un tika iznomāta cara un ķeizarienes galmam tuvām personām.

1771.g. Katrīna II muižu uzdāvināja baronam Otto Veismanim fon Veisenšteinam. Tā kļuva par dzimtas privātīpašumu.

1773.g. muižu nopirka Adolfa fon Veissenšteina brālis – ģenerālmajors Francis Gothards Veismanis fon Veisenšteins. Viņa atraitne 1821.g. par 56700 sudraba rubļiem īpašumu nodeva tālāk savam dēlam - Otto Haraldam Kārlim Veismanim fon Veisenšteinam.Pēc viņa nāves Dzērbeni mantoja brālis - virsleitnants Gotlībs Francis Emanuels fon Veisenšteins. Viņš nomira gados jauns un bērnu nebija tāpēc Dzērbene pārgāja māsas Šarlotas Katrīnas fon Ļaudonas dzimušas fon Veisenšteinas īpašumā.

1845.g. tika apstiprināts vienošanās akts kas paredzēja ka muiža par 90000 sudraba rubļiem apstiprināta baroneses dēla, draudzes priekšnieka Otto fon Ļaudona īpašumā.

1891.g. Dzērbeni pārmantoja iepriekšējā īpašnieka dēls - arī Otto fon Ļaudons.

1922.g. zemes reformas rezultātā viņa atraitnei Lilijai Ļaudonai īpašumu atsavināja.

19.gs. otrajā pusē Dzērbenes muižas klasicisma stilā celtā kungu māja ieguva neogotisku torni.

TAGAD…

Cilvēkiem gan vajadzētu vairāk celt acis uz augšu. Viņi tā steidzas, galvas nokāruši, baidīdamies paklupt, ka nepamana zvaigžņu bezgalību tur, augšā, un skaistumu sev apkārt….

• Arhitektūras stils: klasicisms
• Īpašnieks: Dzērbenes pagasta padome
• Apsaimnieko: Dzērbenes pagasta padome

Pagasta kopplatība ir 124 kvadrātkilometri, tajā dzīvo 1149 iedzīvotāji. Dzērbenes pagasts atrodas Vidzemes augstienē gleznainā apvidū. Gar pagasta teritorijas dienvidu robežu tek Gauja. Pagasta teritorijā ir ap 30 ezeru, no kuriem lielākie - Juveris (77,5 ha ), Raunaisis, Gulbenes, Arāja, Kapsētas, Kaupēns.

Tālāk >>>